Zaļā (Zaļenieku) muiža

Zaļās muižas pils celtniecība sākta 1768. gadā, kad hercogs E. J. Bīrons izdevis rīkojumu par 200 000 ķieģeļu piešķiršanu jaunas dzīvojamās ēkas būvniecībai, un turpinājās līdz 1774. gadam. Latvijas Republikas agrārās reformas laikā 1920. gadā 1286 ha lielo Zaļo muižu sadalīja 70 jaunsaimniecībās, bet pilī iekārtoja vidusskolu, kas vēlāk (1935. gadā) pārtapa par mājturības skolu. Mājturības un lauksaimniecības profila mācību iestādes pilī darbojās arī pēc Otrā pasaules kara. Pils interjeri kopš 20. gadsimta 30. gadiem vienkāršoti, telpas vairākkārt apmestas un pārkrāsotas, pielāgojot tās mācību kabinetu un palīgtelpu vajadzībām. Tagad pils ir pašvaldības īpašums, un tajā darbojas Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola, kur tiek sagatavoti topošie restauratoru palīgi.